Alus ir viens no senākajiem un populārākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tā bagātā vēsture sniedzas tūkstošiem gadu atpakaļ. Gadsimtu gaitā alus brūvēšanas tradīcijas ir izplatījušās pa visu pasauli, receptes atšķiras atkarībā no vietējām izejvielām un kultūras īpatnībām.

Dažādie alus veidi un to garša

Lielos vilcienos alus iedalās divās grupās – eils (Ale) un lāgeris (Lager), kas tālāk sadalās vairākās apakšgrupās. Kā šīs grupas atšķiras? Atbilde ir pavisam vienkārša - pēc raudzēšanas procesa.

Alus veidu eils raudzē augstākā temperatūrā, parasti ap 18-22°C, un īsāku laiku. Šajā temperatūrā izdalās vairāk eļļas un esteri (skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti), radot bagātīgāku garšas buķeti. Eiliem ir plašāka rūgtuma un alkohola satura gradācija. Biežāk sastopamie eila alus veidi ir šādi:

  • Gaišais eils: Šis alus veids ir pazīstams ar savu apiņu un rūgto garšu. Tam parasti ir zeltainā vai dzintara krāsā.
  • Indijas gaišais eils (India Pale Ale) jeb IPA: Salīdzinot ar gaišo eilu, IPA ir stiprāks, ar izteiktu apiņu rūgtumu un aromātu. Šim alus veidam ir aizraujoša vēsture. 18. gadsimtā britu alus darītāji saskārās ar izaicinājumu - kā nogādāt savu alu uz tālo Indiju, nesabojājot to garo jūras ceļojuma laikā. Viņi atrada risinājumu - pievienojot alum vairāk apiņu. Apiņi kalpoja ne tikai kā dabisks konservants, bet piešķīra alum arī izteikto rūgtumu.
  • Stauts (Stout): Stouts ir tumšs, piesātināts un bieži vien ar krēmīgāks nekā citi alus veidi. Stautu gatavo no grauzdēta iesala vai miežiem. Guinness ir tipisks stouta paraugs, kas slavens ar savu tumšo krāsu un krēmīgajām putām.
  • Porteris: Šis alus vieds ir līdzīgs stautam, tomēr, ja abus veidus salīdzina, tad poteri parasti ir vieglāki un mazāk intensīvi. Poteris ir tumšs alus ar grauzdētu miežu, kafijas un šokolādes piegaršu.

Lāgeris savukārt ir alus veids, ko raudzē zemākā temperatūrā, parasti ap 8-12°C, un ilgāku laiku. Lāgera alus ir kā saule glāzē - košs, zeltains dzēriens, kas mirdz dzidrumā un aicina baudīt lielisku garšu. Tonis var nedaudz variēties, no gaiši salmu dzeltenas līdz dziļākai dzintara krāsai, atkarībā no alus šķirnes un brūvēšanas niansēm.

Taču patiesais lāgera skaistums slēpjas nevis krāsā, bet gan tā līdzsvarotajā garšā. Klasiskam lāgeram nav raksturīgs garšu pārpilnība, kas nomāc un nogurdina. Tieši šī elegantā vienkāršība padara to par tik baudāmu un pievilcīgu dzērienu. Biežāk sastopamie lāgeru veidi ir šādi:

  • Pilsner: Gaišs, zeltains alus ar izteiktu apiņu rūgtumu un atspirdzinošu garšu. Heineken ir labi pazīstams pilsnera alus piemērs, kas piedāvā sabalansētu un atsvaidzinošu garšu. Arī Budweiser ir iecienīts pilsnera alus, kas pazīstams ar savu izteiksmīgo zeltaino krāsu, tīro, atsvaidzinošo garšu un bagāto vēsturi. Brūvēts kopš 1876. gada, Budweiser ir kļuvis par ikonisku Amerikas alus zīmolu.
  • Meksikāņu lāgeris: Viegls un atsvaidzinošs alus ar citrusaugļu aromātu.
  • Dunkel jeb tumšais lāgeris: Tumšajam lāgerim ir nedaudz zemāks alkohola saturs, un atšķirībā no citiem tumšajiem aliem tam ir ļoti izteikta garša. Viens no populārākajiem tumšā lāgera zīmoliem ir Carlsberg, kas pazīstams ar savu izteikto aromātu. Carlsberg tiek brūvēts no tīriem Dānijas miežiem un apiņiem.

Kā dažādas sastāvdaļas ietekmē alus garšu?

Galvenā alus sastāvdaļa ir ūdens, un tā minerālvielu saturs var būtiski ietekmēt alus garšu. “Mīksts” ūdens ir ideāli piemērots gaišā alus brūvēšanai, piešķirot tam tīru un atspirdzinošu garšu, savukārt “ciets” ūdens ir piemērots tumšākam eilam, pastiprinot tā bagātīgo un spēcīgo garšu.

Alus darīšanā visbiežāk izmanto iesalu, parasti miežus. Izmantotā iesala veids ietekmē alus krāsu, saldumu un konsistenci. No gaišā iesala iegūst gaišo alu, kas bieži ir maigs un nedaudz salds, savukārt no tumšā iesala iegūst bagātīgāku, tumšāku alu.

Papildus iesalam, kas veido alus pamatu, ir vēl divas svarīgas sastāvdaļas, kas ietekmē tā garšu un aromātu - apiņi un raugs. Apiņi piešķir alum ne tikai raksturīgo rūgtumu, kas līdzsvaro iesala saldumu, bet arī dāvā plašu aromātu buķeti. Atkarībā no apiņu šķirnes, alus var iegūt ziedu, citrusaugļu, priežu skuju, medus, pat sinepju un pikantu garšu nianses.

Raugs ir kā mazs burvis alus pasaulē! Tas sastāv no vienšūnu organismiem, kas pārvērš cukurus no miežiem alkoholā un oglekļa dioksīdā. Šis process saucas fermentācija, un tas piešķir alus neatkārtojamo garšu un burbuļus. Daži rauga veidi padara alu vieglu un atsvaidzinošu, citi - piesātinātāku.

Alus darīšanas process

Alus darīšana ir aizraujošs process, kas apvieno zinātni un meistarību, lai no vienkāršām sastāvdaļām – ūdens, miežiem un apiņiem – radītu garšīgu dzērienu. Vispirms ir jāizvēlas pareizie graudi. Parasti tiek izmantoti mieži, taču var izmantot arī citus graudus, piemēram, kviešus, rudzus vai pat kukurūzu.

Pēc tam graudi tiek mērcēti, dīgti un žāvēti, lai radītu iesalu, ko samaļ. Maltā masa tiek sajaukta ar karstu ūdeni, izveidojot misu. Misai pievieno apiņus rūgtumam un aromātam, un tad to vāra, lai sterilizētu.

Atdzesēto misu pārnes uz fermentācijas tvertni, kur tai pievieno raugu. Raugs pārvērš cukurus alkoholā un oglekļa dioksīdā, veidojot alu. Pēc fermentācijas alus tiek kondicionēts, lai attīstītos tā garša. Beigās alus tiek filtrēts, karbonizēts un iepildīts pudelēs, bundžās vai alus mucās. Katrs solis šajā procesā ir svarīgs, lai nodrošinātu garšīgu un kvalitatīvu alu.